Tomēr, lai arī [politiskās partijas] ik pa laikam kalpotu vairākuma gribai, laika gaitā un apstākļu ietekmē tās, visticamāk, kļūs par jaudīgiem rīkiem, ar kuru palīdzību viltīgi, ambiciozi un bezprincipu cilvēki varēs gāzt tautas varu un sagrābt valdības grožus sev, vēlāk iznīcinot pašus rīkus, kas viņus pacēluši līdz netaisnīgai varai.

– 1. Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Vašingtons. Izrāvums no atvadu runas.

Lai arī politiskās partijas nav per se antidemokrātiskas, tās pārsvarā noved pie demokrātijas degradēšanās. Ideālā pasaulē partijas rūpētos par pārstāvību, bet mūsēja tām rūp uzvara. Tādēļ gadu no gada, atkal un atkal, un atkal, un atkal pierādās, ka nākotni lemj izšķiršanās aiz slēgtām durvīm. Lai arī plašsaziņas līdzekļiem to pasniedz kā “kompromisu”, tā patiesībā ir savu vēlētāju nodevība, jo iznākums ir, piemēram, mistiskas koalīcijas ar PRO un NA “bez ideoloģiskām pretrunām”. Varaskāres un bezprincipu politiskā mode ir klātesoša visos laikos, tomēr, šķiet, ka ar katru gadu tiktu noteikts jauns nekaunības rekords, tādējādi nometot gaidu latiņu vēl zemāk.

Nekaunības kalngals

Tāpēc, ka man tā gribās.

– Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS), atbildot uz jautājumu: “Kāpēc būtu jāizstājas no Stambulas konvencijas?”

Papildināts (26.01.2026.): Sveicu Līdakas kungu ar frāzes nonākšanu “gada spārnotais teiciens” finālistos!

Domāju, ka jebkuram ir skaidrs, ka nav būtiski par kādu likumprojektu ir runa vai arī cik maza ir kameriņa, deputātam nepienākas tā atbildēt. Vēl jo vairāk, ja apspriežamais jautājums izraisījis sabiedrisko satricinājumu. Tajā pašā avotā atrodams vēl viens spārnotais teiciens:

Nu, tas ir parlamenta vairākuma lēmums pašlaik, galu galā te parlamentam ir tiesības lemt par tādiem jautājumiem.

– Saeimas deputāts Kristaps Krištopans (LPV), atbildot uz jautājumu: “Kāpēc būtu jāizstājas no Stambulas konvencijas?”

Manuprāt šīs abas atbildes ir labākais pierādījums tam, ka vēlētāju pārstāvība ir gandrīz nesaistīta ar partiju darbību. Tā nemaz nevarētu būt, jo nav iespējama dabiskā vienprātība un tāda viedokļu vienveidība. Politiskās partijas ir drīzāk apvienības radītas ātrākai varas sagrābšanai. Tādēļ neviens arī nevar sniegt pamatojumu savam balsojumam. Acīmredzami tā ir jaunā latiņa – pilnīgs un galīgs argumentu trūkums.

Melu klājbombardēšana

Otrais rekords ir pieeja meliem un liekulībai. Skaidrs, ka politiķis mēdz melot, citreiz bez tā nemaz nevar apieties, tomēr šogad panākts jauns antirekords. Mēs esam piedzīvojuši pilnīgu taisnības redukciju – neviens vairs pat necenšas sacīt patiesību, jo zina, ka, ja pietiekami daudz melos, tikai daļu melu spēs apgāzt, bet viss pārējais jau atstās ietekmi uz sabiedrību, jo to apgāzīs pārāk vēlu. Tā ir visus pirmos vienpadsmit mēnešus Trampa otrās prezidentūras, tā bija ar Stambulas konvenciju un tagad arī budžetā uzpeld, bet uzpeld citā formā – liekulībā.

Budžeta pieņemšana pēc būtības ir komisks pasākums. Ierodas Ministru prezidents, saka savu runu: “draugi viss ir labi,” (vai ko tamlīdzīgu), tad deputāti aplaudē kā kompartijā, un ķeras balsot. Nebūtu jau ne vainas, ja viss tiešām būtu tik labi kā pozīcija galvo. Šogad piesauc ģimenes, bet par kādām ģimenēm var būt runa, ja pārtikas cenu pieaugums kopš 2015. g. ir 75%. Katru gadu piesauc ģimenes un sociālo atbildību, bet ieviestās izmaiņas izrādās triviālas. Opozīcija, protams, izsaka pārmetumus, bet, ja lomas būtu apgrieztas, viņi pieņemtu identisku budžetu, piemēram:

Šis galīgi nav drošības budžets, bet gan Latvijas bankrota budžets [...] “Apvienotais saraksts” uzstāj, ka ir jāsamazina 10% iepirkumos, jāsamazina valsts aparāts, jāapvieno ministrijas, jāpārskata funkcijas, jāsamazina partiju finansējums, likvidējot prēmijas, bonusus, dublējošās funkcijas, jāpārskata ministru piemaksas, parlamentāro sekretāru algas. Tādējādi var sasniegt 1,8 miljardu ietaupījumu trīs gados.

– Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS), kritizējot 2026. g. budžeta likumprojektu.

Kur tad bija aparāta samazināšana Krišjāņa Kariņa 2. valdībā, kad AS bija koalīcijas partneris? Ķekša pēc jau kaut ko izdarīja, bet aģentūras reorganizācija, lai stiprinātu digitālās kompetences neizklausās tik pat vērienīgi kā “ministriju apvienošana” un “1,8 miljardu ietaupījums trīs gados”.ⁱ Starp citu, šī pati reorganizētā aģentūra pēc diviem gadiem gandrīz norāva vēlēšanas.

Tauta labi apzinās šos melus. Tā nespēj visus atcerēties, bet jūtu līmenī un zemapziņā saprot un makā izjūt, ka viņu krāpj. Tādēļ...

Dūmu aizsegi

Tādēļ vajadzīgi politiskie dūmu aizsegi – rīcība vai retorika, kas apzināti novērš sabiedrības uzmanību no neizdevīgiem notikumiem vai politiskām problēmām, radot informatīvu troksni.

Mans mīļākais piemērs ir Kariņa speciālie avioreisi. Valsts Kontrole aprēķinājusi, ka tie radījuši ~ 545 000 euro nepamatotus izdevumus. Prokuratūra inkriminēšanas vērtus novērtējusi 89 382 euro. Lai arī vidusmēra cilvēkam šāda nauda varētu mainīt dzīvi, valstij tas ir nieks. Tie ir 0.001% no valsts budžeta. Pārrēķinot vidējā cilvēka maka ietvaros, tas ir kā pazaudēt veselu 1 euro centu.ⁱⁱ Tomēr, tieši šis skandāls lika Kariņam atkāpties no Ārlietu ministra amata un vēlāk politikas vispār.

Kariņu gāza skaisti pasniegti skaitļi, nevis, piemēram:

• 7.3 miljardus euro vērtas parādu saistības divu krīžu pārvarēšanai. Lai arī es uzskatu, ka 7.3 miljardi ir lēta nauda cīņā ar pasaules pandēmiju un Krievijas-Ukrainas kara sekām, īpaši ņemot vērā, ka vispārējais valdības parāds relatīvi pret iekšzemes kopproduktu pieauga pavisam mēreni – no 44% līdz 47% –, to izlietošanas lietderība ir diskutējama, īpaši dīkstāves pabalstos.
• Obligātā vakcinācija. Var ilgi un dikti spriest par to efektivitāti un nepieciešamību, īpaši retrospektīvi, kad noskaidrojas, ka politiķu solījumi par samazināto izplatīšanos bija muļķības, bet tas nav būtiskākais vakcinācijas epopejā. Jautājumam nr. 1 bija jābūt cilvēktiesībām – var grozīties par un ap šo jautājumu kā gribi, bet uzspiest cilvēkam veikt medicīnisko procedūru ir ievērojams ķermeniskās autonomijas un privātuma pārkāpums, kas neatkarīgi no samērīguma izvērtēšanas var ļoti pamatoti uzkūdīt sabiedrību. Tiesu varai arī nebija viegli.

Augstākminētie iemesli, atšķirībā no rēķina piestādīšanas, ir plaši, strīdīgi un neviennozīmīgi, tādēļ politiķi pie tiem neķērās, lai gāztu Kariņu, kaut arī tie varētu raisīt daudz auglīgākas sarunas par politikas veidošanu. Mērķis bija vienkāršs – uzpurināt sabiedrību, atrast vainīgo uz ko visu novelt, aizmirst veco un... jauna bilde. Tā arī vairs nekad neatgriezāmies pie parādu izvērtēšanas, COVID politikas, kara diplomātijas, administratīvi-teritoriālās reformas, finanšu sektora kapitālā remonta un jebkā, kas notika Kariņa gados, kaut arī tika izveidotas divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas tā laika lēmumu izvērtēšanai.ⁱⁱⁱ

Ik pa laikam tā notiek, jo kaut kā jau tauta jānovērš no sistēmiskajām problēmām. Kad viss aizmirstās un kādam atkal svilst pēcpuse, tad jānolaiž jauns dūmu aizsegs. Tikko tā bija Stambulas konvencija, vasarā tas bija Alekseja Rosļikova ”..мы русские и нас больше” un tā laiku pa laikam – skaldi un valdi.

Ko darīt?

Nedoties dūmu aizsegos, neļaut ar sevi manipulēt un laist gaidu latiņu vēl zemāk; atcerēties meļus un liekuļus. Varētu šķist, ka šī ir problēma bez risinājuma, jo to var izšķiest vienīgi no iekšienes, bet tas nenozīmē, ka nekad nenāks cilvēki, kas būs gatavi to purvu izbrist. Viss pāries, ja neļaus šķelt tautu un reizēm atgādinās, ka vara ir masās.

ⁱ Šobrīd, budžeta sezonā, AS ir iesnieguši vērienīgus taupības priekšlikumus, kas, protams, ir nekas vairāk kā vien centiens atkopties vēlētāju acīs pēc nožēlojamā Stambulas izgāziena. Pozīcija viņu priekšlikumus noraidīs – neviena saprātīga valdība negraus savu ierēdniecības aparātu, tādēļ jau arī AS, esot pozīcijā, nesteidzās ieviest birokrātijas mazināšanas pasākumus. Tomēr, beigu beigās, vēlētājiem šo varēs pasniegt kā “izpildītu solījumu” birokrātijas mazināšanas jomā, kura “ieviešanu iztraucēja Vienotība”.

Starp citu, ar šiem priekšlikumiem izveidojusies komiska situācija – Apvienotajam sarakstam esot pozīcijā, tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija, kuru tagad Apvienotais saraksts, esot opozīcijā, vēlas likvidēt.

Ietaupīto, protams, nosūtīs aizsardzības vajadzībām, jo nav jau tā, ka mums nepietiktu naudas, lai uzturētu pilnvērtīgu slimnīcu tīklu:

..opozīcijas politiskā spēka deputāti aicina no ietaupītajiem līdzekļiem novirzīt drošībai papildu finansējumu, lai stabili sasniegtu un pārsniegtu šo nozīmīgo rādītāju.

ⁱⁱ Pilnie aprēķini:

1. Vidējie gada budžeta izdevumi 2020. – 2023. g.: \( \frac{10 014 842 838+10 764 811 284 + 12 439 076 224 + 14 673 705 952}{4} = 11973109074.5 \) euro

2. Pieņemot, ka katru gadu tika tērēts vienāds daudzums līdzekļu, šādas bija ikgadējās lidojumu izmaksas: \( \frac{545000}{4} = 136250 \) euro

3. Aprēķinot vidējos budžeta izdevumus ar vidējām lidojumu izmaksām, tik % no valsts budžeta tika tērēti vienā gadā specreisiem: \( \frac{136250}{11973109074.5} * 100 \% = 0.001137967 \% \approx 0.001 \% \)

4. Tik daudz euro no algas ir 0.001%, pieņemot, ka persona pelna 1287 euro mēnesī (algas mediāna 2023Q4): \( 0.001 \% \times 1287 = 0.01287 \approx 0.01 \) euro

ⁱⁱⁱ Parlamentārā izmeklēšanas komisija par Covid-19 (gala ziņojums) un Parlamentārā izmeklēšanas komisija par finanšu sektora kapitālā remonta sekām (gala ziņojums). Manuprāt, ziņojumi diezgan vāji.

#14Saeima #Saeima #budžets #Kariņš #Stambula #specreisi #deficīts #COVID19 #politics #lv